Pārmaiņu treniņi... jā, daži uzdevumi un testi tika pildīti arī agrāk skolas laikā psiholoģijas pulciņā. Tajā laikā īpaši tam uzmanību nepievērsu un neticēju, ka ar tādām metodēm var kaut ko panākt.
Bet nu laiks iet un cilvēks mainās, un pēc nodarbībām ar Agritu un Artūru tomēr sapratu, ka liela nozīme ir tam, kā to pasniedz un tam, kā tu esi gatavs to uzņemt. Agrita un Artūrs ir patiešām profesionāli savā darbā. Jau pēc pirmās nodarbības Agrita mūs, 17 svešus cilvēkus, kas redz viens otru pirmo reizi, spēja ļoti ātri sadraudzēt un satuvināt.
Turpmāko nodarbību laikā viņi palīdzēja mums ieraudzīt mūsu apslēpto potenciālu, kas patiešām spēj ātrāk cilvēku virzīt uz saviem mērķiem.
Nodarbības palīdzēja kļūt atvērtākam, draudzīgākam un pārliecinātākam.
Vispār esmu cilvēks, kuram nepatīk daudz stāstīt par sevi, bet ar šo nodarbību palīdzību es jūtos drošāk runājot par sevi. Atklāju, ka tas pat dod kaut kādu atvieglojumu.
Ar nepacietību gaidīju katru svētdienu, bet vakaros pēc nodarbībām bija daudz vielas pārdomām. Svētdienās mums ir daudz dažādas nodarbības un notiek liela informācijas plūsma, iepazīstot vairāk viens otru un pasniedzējus. Vakaros pēc nodarbībām tas viss galvā tiek sakārtots un pārdomāts. Par to, ko es ieguvu un ko es devu. Un kā tas var palīdzēt man un citiem. Mērķi man savi vienmēr ir bijuši zināmi, bet tagad sapratu, cik svarīgi ir tos īsi un kodolīgi noformulēt un sakārtot prioritātes savā dzīvē.
Uzdevums ar stikliem nesa arī savas atziņas. Kad Artūrs izvilka no somas maisu ar stikliem, manī tas izraisīja interesi. Nē, tās nebija bailes...tas bija izaicinājums. Aizdomājoties kāpēc mēs to darījām, nonācu pie ļoti labas dzīves gudrības. Lai uzkāpt uz stikliem vajag pārvarēt sevī bailes, kaut vai pavisam nelielas. Un uz stikliem stāvot-tur nav nekas traks, var pat just kaut kādu enerģijas plūsmu. Mēs paši sevī bieži radām bailes, kur to nemaz nav. Tās ir mākslīgas bailes, kas kavē mūs ceļā uz mūsu mērķiem. Varbūt tās ir bailes pašiem no sevis...Un varbūt vienīgais veids kā ar tām cīnīties ir iet tieši tām pretī, nevis bēgt no tām... Varbūt bēgot no tām, mēs bēgam paši no sevis un no saviem mērķiem... Pārāk daudz varbūt, bet tā ir tēma, pie kuras katrs no mums var individuāli piestrādāt. Agritas un Artūra uzdevums ir dod mājienu, bet līdz atziņām jātiek pašam. Un viņi to dara ļoti labi, viņiem ir ko dod mums, un mums jāpaspēj tikai ņemt pretī un izmantot šo īpašo iespēju.
Pēc šīm nodarbībām mainījās uzskats par psihologiem. Tagad es saprotu cik tas ir svarīgi, lai dzīvē justies brīvāk un dzīvot kvalitatīvāk. Apsveru iespēju arī turpmāk apmeklēt psihologu un runāt par sev svarīgām un mazsvarīgām lietām un vienkārši justies labi.